Izskatās, ka sabiedrību sāk interesēt tas, ko bērni dara tīmeklī. Ķeras klāt jau valstiskā līmenī, taisot akcijas, reklāmas, prezentācijas. Uzdūros unteresantam apollo rakstam par šo tēmu. Vēl interesantākas bija reklāmas par šo tēmu. Vairums sīču joprojām domā, ka par “bazaru” virtuālajā vidē nav jāatbild. Retais saprot, ka nogrābt aiz rīkles var diezgan vienkārši. Kā piemērs - tas pats draudzīgais. Pedofilu paradīze. Nebrīnītos uzzināt, ka pāris tūkstoši deģenerātu staipa savus agregātus, skatoties mazu, cmuku dāmīšu biudes »..Tālāk

Sakarā ar koļegas aiziešanu uz citu laikrakstu, kļūstu atkal par kriminālziņu reportieri,
papildus visam pārējam. Patīk man tas lauciņš, var ietusēt ar tiesībsargiem, kas var dzīvē noderēt, pirmais uzzināt par negadījumiem un noziegumiem, piesmiet pirmais kādu alkānu, kurš izdomājis paklīst pa centru bez apenēm un tamlīdzīgi. Var arī dabūt lodi, ja ielien par dziļu.. Parasti gan cenšos to nodarīt. Beidzot tikšu arī pie normāla darba pc, jo pašreizējais traktors ar 15 vai cik tur collu moni sāk normāli bojāt acis un nervus.

Pirms kāda laika laikraksta krimziņās rakstīju par bezvēsts pazudušo Lailu Cērpu.
Bērnu nama audzinātāja pazuda bez vēsts, atstājot dzīvoklī pasi, zīmīti ar tēva telefona numuru, un info, lai aiznes uz veikalu atpakaļ līzingā iegādāto datoru.
Versijas bija dažādas - ka bērnu namā melnas lietas notiek, ka viņu nobeidzis mīļākais, kurs nesen iznācis no cietuma, par to rakstīja pat TVNET. Lailas vecāki pat ieradās personīgi pie manis darbā, jo biju par to rakstījis. Lūdza izmantot savus avotus, lai uzraktu ko vairāk. Bet es jau neesmu izmeklētājs.. Smaga saruna sanāca, tādi labsirdīgi lauku cilvēki, raudāja visu laiku. Brr.. Pat ar policijas darbiniekiem sačatoju, dalījāmies ar info.

Tad nu atradās Laila beidzot. Jūrā atrada līķi bez vardarbīgas nāves pazīmēm. Domājams, noslīcinājusies, jo runājusi par lēkšanu jūrā,un vienreiz jau mēģinājusi to darīt. Makšķernieki izvilka. Brīnos, kā tādiem suicidāļiem ļauj strādāt bērnu namā.. Žēl vecākus.

ps: šodien (13.04) biju uz Karostas jūrmalu, prjam savāda sajūta uznāk, iedomājoties, ka pa tiem pašiem ūdeņiem līķis mēnesi pusotru peldējis.

Mana dzimtā pilsēta - Liepāja šogad izceļas šokējošu cietsirdību. Sašauta tiek nepilngadīga grūtniece, gandrīz katru nedēļu kāds tiek sadurts gan dzīvokļos, gan uz ielas.. Šī nedēļas nogali arī izvērtusies reti asiņaina. Nogalināti divi “vīrieši” ar durtām brūcēm sirds rajonā. Abi vienā dienā, un abus nogalinājušas sievas. Policijā noskaidroju, ka abās ģimenēs vīri daudz dzēruši, un piekopuši savdabīgu sporta veidu - sievas sišanu. Tieši tāpēc vārdu “vīrieši”, es atļaujos rakstīt pēdiņās. Ja tu spēj tā novest sievu, ka viņa tevi nogalina, tu neesi cienīgs saukties par vīrieti.. Tāds morāls kroplis ir pelnījis nāvi. Noteikti pērkot tovakar alkoholu, abi “malači” pat neiedomājās, ka dara to pēdējo reizi.. Un pavasaris viņiem nepienāks.

Tad vēl viens iespaidīgs gadījums. Dzimšanas dienas svinībās četras 90. gadu sākumā dzimušas meitenes piekāvušas un pazemojušas vienaudzi. Baumu dēļ. Nogriezušas matus, spārdījušas, uz pieres ar pildspalvu lamuvārdus sarakstījušas.. Kas notiek, ibio ?! Kompānijā bija arī divi džeki, viens no tiem cietušās ex boyfriends. Abi pilnīgā “pohujā” stāvēja un noskatījās procesā.. Bet nu tiešām - kas es augu, tā nudien nebija..