Esmu atgriezies Rīgā, pilna galva ar jaukām atmiņām, iespaidiem un pludmales smiltīm. Šogad nodevu ne pa jokam, abas dienas līdz pašām pasākuma beigām. Pirmajā dienā satiktu gadiem neredzētus cilvēkus, otrajā ņēmos ar radiņiem. Patika šogad viss, noorganizēts bija šoreiz tiešām pa skaisto, arī mēslus tik daudz neredzēju, cik citus gadus. Satiku pirmo reizi dzīvē cilvēku, ar kuru biju runājis tikai internetā, dievīga sajūta.

Sev par pārsteigumu, atklāju ka tucus varu izturēt, ja krietni piedzeros. Otrajā dienā daudz laika pavadīju teltī, kurā līdz 18 ieeja aizliegta. DJ bija uzdevuma augstumos, prata samiksēt dziesmas, kas kopā neiet nu galīgi: Prodigy ar Soulja boy, Pink ar Busta Rhymes utt. Otrajā pasākuma dienā iepazinos ar lielu baru, kopā ārdījāmies pa telti, sakomunicējām beigās ar dj’iem, kuri bija no Polijas ieradušies. Šamie visiem izdalīja pa Redbull, iznesa litru Russian vodkas un brāļošanās angļu mēlē gāja vaļā.

Patika arī visas uzstāšanās, ko izdodas atcerēties, pat Cascada un Ella, kuru mūzika man nav pa zobam, šķita labi. Pie tā gan vainojams varētu būt alus, kurš, starp citu, šogad bija normāls. Nebija vairs Līvu mēsla, pa ls 1,20 varēja tikt pie ciešama zelta. Esmu ļoti apmierināts par redzēto un dzirdētu, tiešam nevaru iedomāties nevienu lietu šogad, kas būtu traucējusi. Paldies, Mediņi! Žēl gan, ka atkal gads jāgaida..

Vienīgais, kas iekrita nervā, bija ceļš uz Liepāju, buss bija pilns ar mazgadīgiem neformāļiem, kas brauca uz Zvēru. Piegriezās visu ceļu klausīties par to, kā šamie aprijušies ar lētajiem vīniem un aliem, vēmuši, viens otru drāzuši.. Nedaudz nepatika Reamonn zvaigžņu slimība, kas atļāvās uzstāties stundu vēlāk. Baigi gribēju dzirdēt Josephine, bet tad jau biju gandrīz nomiris badā, un dzirdēju to tālu no skatuves, pie bufetes ēdot frī..