Esmu atgriezies Rīgā, pilna galva ar jaukām atmiņām, iespaidiem un pludmales smiltīm. Šogad nodevu ne pa jokam, abas dienas līdz pašām pasākuma beigām. Pirmajā dienā satiktu gadiem neredzētus cilvēkus, otrajā ņēmos ar radiņiem. Patika šogad viss, noorganizēts bija šoreiz tiešām pa skaisto, arī mēslus tik daudz neredzēju, cik citus gadus. Satiku pirmo reizi dzīvē cilvēku, ar kuru biju runājis tikai internetā, dievīga sajūta.

Sev par pārsteigumu, atklāju ka tucus varu izturēt, ja krietni piedzeros. Otrajā dienā daudz laika pavadīju teltī, kurā līdz 18 ieeja aizliegta. DJ bija uzdevuma augstumos, prata samiksēt dziesmas, kas kopā neiet nu galīgi: Prodigy ar Soulja boy, Pink ar Busta Rhymes utt. Otrajā pasākuma dienā iepazinos ar lielu baru, kopā ārdījāmies pa telti, sakomunicējām beigās ar dj’iem, kuri bija no Polijas ieradušies. Šamie visiem izdalīja pa Redbull, iznesa litru Russian vodkas un brāļošanās angļu mēlē gāja vaļā.

Patika arī visas uzstāšanās, ko izdodas atcerēties, pat Cascada un Ella, kuru mūzika man nav pa zobam, šķita labi. Pie tā gan vainojams varētu būt alus, kurš, starp citu, šogad bija normāls. Nebija vairs Līvu mēsla, pa ls 1,20 varēja tikt pie »..Tālāk

Šodien pār mani nāca beidzot apskaidrība: tik tiešām, jau rīt sāksies pasākums, ko gaidīju jau no janvāra vidus, pasākuma, kura biļetes man jau kabatā no maija sākuma, pasākums, kurā plānoju izgāzt lērumu naudas: Baltic Beach Party! Kritiķi, kas vēlas šeit iedirst, ka pasākums “sūkā” vai “nerullē” var iepūst stabulē un apmest kūleni. Nesaku, ka nav labāku, bet tieši šo es gaidīju visvairāk. Rīgā dzīvojot esmu nenormāli noilgojies pēc Liepājas pludmales, šīs divas naktis, ko tajā pavadīšu, man sniegs enerģijas lādiņu vismaz pusgadam. Soma sakrāmēta, siltas drēbes pa ķērienam, rīt došos garajā ceļā no Rīgas uz Liepāju, lai kārtīgi uzlādētu nosēsties sākušās baterijas »..Tālāk

Šogad man bija tas gods pabūt pasākumā, pēc kura apmeklēšanas pieķēru sevi domā, ka ilgi gaidītais BBP šķitīs vien prasta piedzeršanās deju mūzikas pavadībā. Kopā ar famīliju pabiju Imantdienās Cēsīs. Lai arī bija lietas, kas negāja pie sirds: pārspīlētais security, tas, ka nevarēja ienest pat minerāļa pudeli, lai gan visā pasākuma teritorijā nebija nevienas vietas, kur ko varētu iegādāties. Arī teritoriju atstāt varēja tikai īpaši paredzētās vietās. Respektīvi: sēdi 4 h pat bez iespējas piestrēbties. Sapņoju, ka būs šašs un alus, a ne sūda. Kaunies, Imi, tā vairs nedari.

Pats pasākums “nogāza” jau ar pirmā mākslinieka uzstāšanos. Līgas Priedes balss lika skriet skudriņām, un apbrīnot balsi, kurā iemīlējos jau pirmajās desmit sekundēs. Atļāvos mazu dziesmas fragmentu iemūžināt video.  Tik skaistu balsi dzīvajā nebiju dzirdējis nekad. Turpināja Autobuss debesīs, kas mani nekad īpaši nav saistījuši, bet dzīvajā skanēja daudz labāk. Lielāko punktu uz i uzlika Menueta ierašanās, kas »..Tālāk